1. Kādus standartus attiecīgi pieņem Ķīnas un Eiropas standarti auksti velmētajām spolēm? Kādas ir būtiskās atšķirības starp abām standarta sistēmām?
Nosaukšanas loģika atšķiras: Ķīnas nacionālajā standartā GB/T 708-2006 kā pakāpes apzīmējums tiek izmantota tecēšanas robeža (piemēram, Q195, Q235), kas apgrūtina to atšķiršanu no citām tērauda kategorijām. GB/T 5213-2008 un Eiropas standartam EN 10130-2006 lielākoties ir vienādi apzīmējumu noteikumi, abos izmanto DC sērijas nosaukumu piešķiršanas konvenciju.
Standarta pozicionēšana atšķiras: Eiropas standarta sistēma uzsver "formējamības" klasifikāciju (DC01-DC07, kas pakāpeniski uzlabo štancēšanas veiktspēju), savukārt Ķīnas valsts standarta sistēmai ir divas paralēlas sistēmas: "izturības prioritāte" (Q sērija) un "formējamības prioritāte" (DC sērija).
2.Kā atbilst Ķīnas nacionālā standarta (GB) un Eiropas standarta (ES) apzīmējumi? Kuram GB apzīmējumam atbilst DC01?
Ķīnas valsts standartos DC01 var atbilst DC01 GB/T 5213 vai Q195/Q215 GB/T 708. Tomēr ir nelielas atšķirības to veiktspējā; iepirkuma laikā jākonsultējas ar konkrētiem tehniskajiem parametriem.
Attiecībā uz konstrukciju tēraudu Eiropas standarts S235JR ir līdzvērtīgs Ķīnas standartam Q235B.
3. Kādas ir galvenās atšķirības starp Ķīnas nacionālajiem standartiem un Eiropas standartiem attiecībā uz mehāniskajām īpašībām un ķīmisko sastāvu?
Ķīmiskā sastāva prasības pamatā ir vienādas, un Eiropas standarti neuzliek obligātus noteikumus attiecībā uz alumīnija saturu.
Teces robežas diapazons nedaudz atšķiras: Ķīnas standarta apakšējā robeža ir 130 MPa, bet Eiropas standarta apakšējā robeža ir 140 MPa; Ķīnas standarta augšējā robeža ir 260 MPa, savukārt Eiropas standarta augšējā robeža ir 280 MPa.
Atšķirības ir izteiktākas dziļo{0}}zīmējumu sērijās: ņemot par piemēru DC04, gan Ķīnas, gan Eiropas standartu tecēšanas robeža ir 120–210 MPa, bet Ķīnas standartam pagarinājuma prasība ir nedaudz augstāka.
4. Kādas ir atšķirības starp Ķīnas valsts standartiem un Eiropas standartiem attiecībā uz virsmas kvalitātes klasifikāciju un virsmas apdari?
Ķīnas valsts standarts klasificē virsmas kvalitāti trīs līmeņos (FB/FC/FD), savukārt Eiropas standarts klasificē to divos līmeņos (A/B).
Eiropas standarts nodrošina detalizētāku raupjuma klasifikāciju, sadalot to trīs dažādās raupjuma pakāpēs: g, m un r. Konkrētas raupjuma vērtības ir jāatsaucas uz sākotnējo standarta tekstu.
Vācijas standartā DIN 1623-1 tiek izmantota O3 (vispārējā) un O5 (labāka) virsmas kvalitātes klasifikācija un tiek ievērota Eiropas standarta virsmas apdares marķēšanas metode. Piemēram, ST12O3r norāda uz vispārīgu virsmas kvalitāti vai raupju, teksturētu virsmu.
5. Kādas ir izmēru pielaides atšķirības starp Ķīnas valsts standartiem un Eiropas standartiem? Kā tiek savstarpēji atzīti materiālie sertifikāti?
Materiāla sertifikācijas saturs: abiem standartiem ir nepieciešams kvalitātes sertifikāts, tostarp krāsns numurs, spoles numurs, ķīmiskais sastāvs un mehāniskās īpašības. Tomēr Eiropas standarts liek lielāku uzsvaru uz CEV (oglekļa ekvivalentu) un metināmības parametriem.
Savstarpējās atzīšanas princips: starp Ķīnas un Eiropas standartiem nav automātiskas savstarpējas atzīšanas; apstiprināšanai nepieciešams tehniskās līdzvērtības novērtējums. Iepirkuma praksē DC01 un Q195/Q215 var tuvināt vispārīgos lietojumos, taču jāņem vērā:
Lietojot{0}}augstas prasības, piemēram, automašīnu tērauda loksnes un ierīču paneļus, tieša aizstāšana nav ieteicama; piegādātājiem būtu jāražo saskaņā ar noteiktiem standartiem.
Aizstājot, darbības parametriem (tecības izturība, stiepes izturība, pagarinājums) jābūt galvenajam salīdzināšanas kritērijam, nevis tikai pakāpei.
Pieņemšanas ieteikumi: veicot starptautisku iepirkumu, ieteicams līgumā skaidri norādīt piemērojamo standartu un versijas numuru (piem., GB/T 5213-2008 vai EN 10130:2006) un pieprasīt atbilstošā standarta kvalitātes sertifikātu, lai izvairītos no standarta strīdiem piegādes brīdī.